Materiālu apstrādes un transportēšanas iekārtu pirmsākumi meklējami senās, vienkāršās ierīcēs, ko darbina cilvēka vai ūdens enerģija un kuras balstījās uz pamata mehāniskām konstrukcijām, lai palīdzētu materiālu pārnesei. Senās lauksaimniecības un mašīnbūves darbībās primitīvi instrumenti, piemēram, ķēžu-sūkņu konveijeri, vējstieņi un rokas ratiņi, tika izmantoti tādiem uzdevumiem kā ūdens ieguve, zemes un akmeņu transportēšana un graudu apstrāde. Šie rīki, ko pilnībā darbina cilvēka vai dzīvnieka spēks, piedāvāja vienkāršu dizainu un zemu darbības efektivitāti, apmierinot tikai nelielas-apjoma un zemas intensitātes{4}}transportēšanas vajadzības. Šajā laikmetā trūka formālas mehānisko iekārtu sistēmas; visi apstrādes un transportēšanas uzdevumi balstījās uz vienkāršiem manuāliem rīkiem. Tas pārstāvēja topošo apstrādes un transportēšanas tehnoloģiju posmu, liekot konceptuālu pamatu turpmākai mehanizēto iekārtu izstrādei.
Rūpnieciskā revolūcija ievadīja iekārtu apstrādes un transportēšanas mehanizācijas ēru, ļaujot tai pakāpeniski atbrīvoties no roku darba un veikt uzlabojumus, lai nodrošinātu darbināšanu un standartizāciju. Sākot ar 19. gadsimtu, tvaika dzinēji un iekšdedzes dzinēji aizstāja cilvēku un dzīvnieku spēku kā primāros enerģijas avotus. Pirmais lentes konveijers parādījās Lielbritānijā 1868. gadā, kam sekoja skrūvju konveijeru, inerciālo konveijeru un citu modeļu ieviešana. 20. gadsimta sākumā rūpniecībā tika izmantotas specializētas iekārtas, piemēram, iekrāvēji un rullīšu konveijeri; Ford montāžas līnijas plašā ieviešana padarīja transportēšanas aprīkojumu par galveno-apjoma rūpnīcas ražošanas sastāvdaļu. Iekārtas šajā periodā galvenokārt bija mehāniski darbināmas, un tām bija rafinēts dizains, kas spēj apmierināt nepārtrauktas darbības prasības tādās nozarēs kā ieguves rūpniecība, ražošana un noliktavā, tādējādi būtiski pārveidojot tradicionālās manuālās apstrādes metodes.
Pēdējā laikā elektronikas, skaitļošanas un viedo vadības tehnoloģiju sasniegumi ir virzījuši apstrādes un transportēšanas iekārtas jaunā automatizācijas un inteliģences fāzē. Kopš 1970. gadiem datorvadības sistēmas arvien vairāk tiek izmantotas materiālu apstrādes iekārtām, nodrošinot precīzu darbības vadību, automātiskas palaišanas{2}}apturēšanas funkcijas un koordinētas darbības. Tā vietā, lai darbotos kā izolētas mašīnas, dažāda veida iekārtas ir kļuvušas par integrētām materiālu transportēšanas sistēmām, kas spēj veikt visaptverošus uzdevumus, piemēram, automātisko šķirošanu, mērītu transportēšanu un viedo pārsūtīšanu. Pašreizējās materiālu apstrādes un transportēšanas iekārtās ir integrētas tādas tehnoloģijas kā sensoru -atklāšana, defektu pašdiagnostika-, mainīgas-frekvences energoefektivitāte un vieda plānošana. Piedāvājot tādas priekšrocības kā augstu efektivitāti, enerģijas taupīšanu, drošību un inteliģenci, šis aprīkojums ir plaši piemērots augstākās klases-lietotnēm-tostarp modernai viedai ražošanai, viedai noliktavu kārtošanai un loģistikas šķirošanai-, un tā turpina attīstīties, lai panāktu lielāku integrāciju, automatizāciju (bezpilota darbība) un videi draudzīgu enerģiju.
